2014. gada aprīlī stājās spēkā trīs jaunas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) publiskā iepirkuma direktīvas1, kas aizstāj līdzšinējās direktīvas publisko iepirkumu jomā. Jauno direktīvu pamatdoma bija modernizēt iepirkumu jomas regulējumu, kā arī novērst vairākas praksē pastāvošas problēmas. Direktīvās paredzēts, piemēram, samazināt slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu kā pamata kritēriju uzvarētāja noteikšanai, ņemt vērā energoefektivitātes rādītājus un dzīves cikla izmaksas, ieviest iepirkumu veikšanu elektroniski, kā arī padarīt elastīgākas iepirkuma procedūras.